Pēc klasiskās definīcijas ĢIS ir sistēma, kas nodrošina ģeogrāfisko datu ievākšanu, uzglabāšanu labošanu, analīzi un attēlošanu. Izdala piecas ĢIS pamatsastāvdaļas, kas nepieciešamas iepriekšminēto mērķu sasniegšanai: datortehnika, programmatūra, dati, metodes jeb zināšanas un cilvēki.
IT attīstības vēsturē liecina, ka ģeogrāfiskās informācijas tehnoloģijas (ĢIT) radušās no iepriekš nebijušām skaitļošanas iespējām. Līdzīgi kā no vienkāršas skaitļu apstrādes attīstījās digitālā attēlu un skaņas apstrāde, kas ir pamatā tālākai mūsdienu digitālā video apstrādei un 3D modelēšanai. Līdzīgi arī ĢIT un ĢIS sākotnēji bija kā atsevišķa un specifiska nozare, kurai bija vajadzīga speciāla programmatūra un ar atbilstošām zināšanām bruņots personāls.
Tas ir saglabājies arī šodien tādā izpratnē, ka ģeogrāfiskie dati ir kaut kas atsevišķs, kaut kādi savādāki dati, kas ir jāsavieno ar pārējiem datiem (piem.: skaitļiem un teksta datiem). Tomēr laiki mainās, tehnoloģijas attīstās un šodien daudz un dažnedažādi GPS ierīču pielietojumi kopā ar citām datu ievākšanas tehnoloģijām nodrošina to, ka ģeogrāfiskie dati jau sākotnēji ir komplektā ar raksturojošiem datiem. Tāpat arī senāki ģeo dati jau visbiežāk ir savienoti ar citiem raksturojošiem datiem. Šodien ap astoņdesmit procentu visu datu kopu jeb datu ierakstu satur arī ģeogrāfiskās koordinātes.
Patreizējā IT attīstība nosaka to, ka ģeogrāfiskie dati vairs nav kādu citu pamatdatu papildinājums (vai arī otrādi), bet gan to ka tie ir tādi paši objektu dati, kā tekstuālie vai skaitliskie. Tikai, protams, ar saviem datu apstrādes, analīzes un attēlojumu paņēmieniem. Jeb, ja kādreiz mēs skolās mācījāmies elektronisko tabulu izmantošanu dažādu skaitlisku darbību un analīžu un attēlojumu veikšanai, bet ĢIS bija vairāk augstskolu privilēģija, tad šodien ĢIS apmācība ienāk arī vidusskolās un pat pamatskolās. Savukārt elektronisko tabulu dati ļoti bieži daudz veiksmīgāk un sakarīgāk ir attēlojami un analizējami kādā ģeogrāfiskajā kartē, jo tiem jau ir ģeogrāfiskā piesaiste.
Zināmā mērā var apgalvot, ka šodien gandrīz katra biznesa vadības sistēma ir ĢIS vai vismaz tā izmanto kādu no ĢIS iespējām. Tautsaimniecības nozares, kas saistītas ar dabas resursu izmantošanu praktiski nav iedomājamas bez ĢIS atbalsta. Vai pat otrādi – faktiski visas sistēmas, kas paredzētas dabas resursu apsaimniekošanas atbalstam pēc būtības jau ir ĢIS. Tā tas ir arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un it sevišķi mežsaimniecībā un lauksaimniecībā.
SilvITas desmitgadīgā (individuāli pat lielāka) pieredze ļauj radīt risinājumus, kas ataino zemes gabalu un to saimniecisko vienību (piem. mežsaimniecībā - nogabalu) “dzīves” procesus organiski, neradot papildus tehniskus ierobežojumus attīstībai un pielāgošanai, vienlaicīgi dodot iepriekš nebijušas papildus iespējas apsaimniekošanas procesu vadībā. Viens no SilvITas izstrādātiem risinājumiem ir FOREMS – plašpielietojuma IS (t.sk. ĢIS) risinājums meža un lauku īpašumu apsaimniekošanai.