Meža inventarizācija

Meža inventarizācija (arī meža taksācija) ir sistemātiska strukturētas informācijas ievākšana par meža zemju īpašumiem, to izvietojumu un to sastāvā esošā meža un to veidojošo koku apjomu, stāvokli un vērtību.

Galvenās meža inventarizācijas datu struktūras ir mežaudzes jeb meža nogabali, kas sastāv no viena vai diviem kokaudžu stāviem, kuri savukārt sastāv no audzes elementiem. Meža inventarizācijā galvenais vērtības mērs ir koksnes apjoms, tā kvalitāte un pieejamība, tāpēc inventarizācijas datu struktūras ir izveidotas tā, lai pietiekami efektīvi varētu varētu noteikt meža krāju kubikmetros kontekstā ar citiem rādītājiem, kas nosaka tās vērtību naudas izteiksmē. Mūsdienās ar vien lielāku vietu meža vērtības noteikšanā ieņem arī citas nekoksnes dabas vērtības, kas atrodamas mežā vai saistītas ar mežu. Tāpēc meža inventarizācijas datu struktūrās var tikt iekļautas mērīšanai un uzskaitei arī citas nekoksnes vērtības.

Meža inventarizācijai ir dažādi līmeņi un tie parasti atbilst arī dažādiem mērķiem. Nosacīti var izdalīt divus galvenos: vispārējā meža inventarizācija un atsevišķu audžu inventarizācija.

Vispārēja meža (īpašuma) inventarizācija parasti paredzēta stratēģiskajai meža apsaimniekošanas plānošanai un/vai meža īpašuma vērtības noteikšanai. Tās rezultāts parasti ir desmitgades meža apsaimniekošanas plāns. Mazākiem īpašumiem desmitgades meža apsaimniekošanas plānam var būt mazāka nozīme, bet vērtības noteikšanā arī nelieliem meža īpašumiem bez vispārējas meža inventarizācijas iztikt nevar.

Vispārējās meža inventarizācijas t.s. klasiskā pieeja ir veikt to ik pa 10-15 gadiem visam īpašumam. Attīstoties datortehnoloģijām radās iespēja veikt t.s. nepārtraukto meža inventarizāciju (sauktu arī par nepārtraukto mežierīcību). Pēc šīs pieejas inventarizāciju veic, atbilstoši saimnieciskajai darbībai. T.i. pēc saimnieciskās darbības veic individuālu audžu inventarizāciju, dažkārt iekļaujot arī blakus esošās ilgāk neinventarizētās audzes, pārējo audžu datu aktualizācijā izmantojot meža augšanas gaitas modeļus.

Veicot vispārējo meža inventarizāciju parasti tiek pielietotas mazāk precīzas meža inventarizācijas metodes, kuru precizitāte krājas noteikšanā atsevišķu audžu līmenī ir ±10…20% robežās. Stratēģiskajā plānošanā ar šādu precizitāti arī pietiek. Būtiskāk ir, lai krājas kopējie apjomi būtu pietiekami precīzi. Mūsdienu tehnoloģiju pielietojumi gan ļauj šo precizitāti palielināt arī audžu līmenī. Tie gan vēl joprojām ir lieli izaicinājumi šo nozaru profesionāļiem, lai samērotu precizitāti ar izmaksām un lai precizitāte saglabātos arī sarežģītākās (daudzstāvu un daudzelementu) mežaudzēs.

Atsevišķu audžu inventarizācijā tiek veikta atsevišķu audžu koku uzmērīšana (dastošana). Parasti izmanto visu koku vai paraugkopu (parauglaukumi, parauglīnijas) uzmērīšanu. Atsevišķu audžu inventarizāciju pielieto taktiskajā un operatīvajā apsaimniekošanas plānošanā, jeb darbu vadībā. Dažkārt izmanto arī nepārtrauktajā mežierīcībā. Parasti pielieto precīzākas uzmērīšanas metodes – ar precizitāti ±5…10% robežās. Atkarībā no darbu organizācijas mēdz arī to nosacīti neizmantot vispār, aizvietojot to ar nocirsto apaļkoku uzmērīšanu. Savukārt nocirsto apaļkoku mērījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem vispārējās inventarizācijas datiem, izmanto citu audžu vispārējās inventarizācijas datu precizēšanai.

Par cik audžu novietojumam un platībām ir būtiska ietekme mežaudžu krājas un vērtības noteikšanā, tad meža inventarizācija nav iedomājama un ekonomiski pamatojama bez ĢIS iespēju izmantošanas. Jeb meža inventarizācijas sistēma ir ĢIS.

Meža īpašumu apsaimniekošanas sistēmas FOREMS ir izstrādes filozofijas pamatā ir inventarizācijas dati un to izmaiņas kontekstā ar saimniecisko darbību vai dabiskiem traucējumiem (dabas “saimniecisko” darbību). Tas ļauj jebkurā brīdī iegūt skatu gan audzes vēsturē, gan potenciālā nākotnē un pielietot mūsdienīgas datu analīzes un prognozēšanas metodes.