Mežsaimniecība jau tradiconāli ir bijusi datu un zināšanu intensīva nozare, jo tā ir nozare, kas darbojas ar salīdzinoši (ar citām zemes apsaimniekošanas nozarēm) maz pārveidotas un gana sarežģītas ekosistēmas apsaimniekošanu. Tas nozīmē, ka mežsaimniecības procesā tiek novērtātas meža ekosistēmas un plānota to apsaimniekošana. Sēņotājs, kas ieiet kādā un jebkurā no Latvijas mežiem varbūt atceras, ka te viņam pagajušo gad pilns grozs ar baravikām sanāca. Savukārt mežsaimniecības sistēmas “atceras”, kad šis mežs ir bijis cirsts, kad stādīts, kad kopts, cik tur daudz koku un kāda ir tā varbūtējā vērtība, kā tas aug un kad to varētu būt labāk cirst, kad pēdējo reizi katrā konkrētā meža nogabalā veikta datu aktualizācija, datu ievākšana meža vai attālināti. Koki mežā nav nedz vienādi, nedz kantaini, pat koniski īsti ne un tomēr mežsaimnieciskās zināšanas ļauj tos saskaitīt gana precīzi, lai varētu pietiekami stabili un plānveidīgi saimniekot.
Sākotnēji mežsaimniecības sistēmas izmantoja “kaudzi” ar uz papīra rakstītām vai drukātām tabulām un ar roku zīmētiem meža karšu materiāliem. Šādu materiālu izveidošana un uzturēšana prasīja mūsdienām grūti iedomājamu rutinizētu un akurāta darba apjomu. Turklāt jāņem vērā, ka materiālus gatavoja reizi inventarizācijas periodā, tas ir reizi 10 gados, pārējā laika posmā mežā veikto darbu piezīmes krājot mapēs vai zīmuļu atzīmēs uz karšu materiāliem. Mūsdienās to aizstāj “kaudze” ar komplicētiem datoralgoritmiem. Tas nozīmē iepriekš nebijušas iespējas meža resursu novērtēšanā un meža apsaimniekošanā, kuras turklāt nav jāuztver tikai kā standarta risinājumi. Ir iespēja pievienot savas zināšanas, lokālo pieredzi. Jo vienu un to mažu meža nogabalu var apsaimniekot dažādos veidos.
Operatīvajā darbu (tuvākais mēnesis) plānošanā tagad varam noteikt mežaudzē esošo koku apjomu visai īsā laikā un šo informāciju operatīvi nodot mežistrādātājam. Savukārt mežistrādātājs var iedot precīzus sagatavotās koksnes apjomus, koksnes pārdevējam un pircējam. Operatīvajā meža apsaimniekošanas plānošanā IT dotais laika ietaupījums dod iespēju meža darbiniekiem vairāk laika veltīt meža apsaimniekošanai savukārt precīzāki dati, dod iespēju iegūt vairāk kvalitatīvākas koksnes produkcijas.
Operatīvo datu apkopošana kopā ar meža apsaimniekošanas mērķiem ļaut iegūt precīzākus un prognozējamākus taktiskās plānošanas (tuvākais gads) datus. Tie parasti ir t.s. gada budžeta plāni. Meža apsaimniekošanas sistēmas dod iespēju prognozēt iegūstamās koksnes, nepieciešamo stādu un darbu apjomu gada griezumā, slēgt ilgtermiņa un lielāku apjomu līgumus gan ar saviem klientiem, gan piegādātājiem. Kā arī gadu noslēdzot, pilnu ieguldījumu/izdevumu analīzi šādi papildinot meža īpašnieka, apsaimniekotāja pieredzi, lai veiksmīgāk plānotu nākotnes darbus.
Meža apsaimniekošanas stratēģiskajā plānošanā (tuvākā desmitgade) ar mūsdienīgu mežsaimniecisko sistēmu palīdzību šodien varam salikt kopā un savstarpēji optimizēt daudzmērķu meža apsaimniekošanu, kā piemēram iegūt maksimālu koksnes apjomu vai vērtību, vienlaicīgi nezamazinot iespējas to pašu un vairāk iegūt nākotnē. Šeit tiek intensīvi izmantoti meža augšanas gaitas prognožu algoritmi, virtuāli audzējot mežu pēc pēdējo gadu Latvijas zinātnieku atziņām, pat iespēju parādīt tā vizuālo izskatu, kopā ar dažādām modelēšanas metodēm.
Mūsdienu IT tehnoloģijas rada daudz jaunu iespēju gandrīz katra darba procesā, kas ir meža apsaimniekošanā. Tās ir kā sava veida mežsaimniecības apakšsistēmas, piemēram: audzes uzmērīšanai un dastošanai, meža inventarizācijai, meža apsaimniekošanas plānošanai, apaļkoku sagatavošanai un piegādei ar atbilstošiem elektroniskiem mērinstrumentiem - dastmēriem pat droniem. Tās bieži ir labas un pat perfektas atsevišķu darbu veikšanai tomēr vēl ir ļoti daudz izaicinājumu, lai tās optimāli sadarbotos kopā vienotā meža apsaimniekošanas sistēmā. Lai šīs apakšsistēmu savstarpejās komunikāciju problēmas risinātu, ir nepieciešami mežsaimniecības datu un to apmaiņas standarti. Gan pasaulē, gan it sevišķi Latvijas mežsaimniecībā izpratne par meža datu standartiem tikai tagad pamazām sāk rasties. Šajā jomā jāatzīmē arī uzraugošo institūciju lomu, kas, piemēram, VMD gadījumā jau piedzīvojusi pirmās datu apmaiņas realizācijas iespējas.
Plašākā nozimē varam teikt, ka mežsaimniecības sistēmas ir cilvēku izmantots zināšanu un tehnoloģiju kopums meža ekosistēmu apsaimniekošanā. Savukārt skatoties tikai no IT perspektīvas: mežsaimniecības sistēmas ir cilvēku izmantots zināšanu un IT kopums, ko izmanto meža ekosistēmu apsaimniekošanā. Nedrīkst aizmirst, ka nozarē izmantotās meža apsaimniekošanas sistēmas, piemēram, Forems, darbojas arī ārpus meža definīcijā noteiktajām teritorijām, aptverot arī pārējās zemes īpašnieku, piemēram, lauku platības.
Mūsdienīgas mežsaimniecības informācijas sistēmas izveide ir vērā ņemams ieguldījums, bet tā daudzkārt atmaksājas gan ar samazinātām trasnporta izmaksām, gan ar labāku darbu un produkcijas kvalitāti, gan īstā brīdī un pareizi pieņemtiem lēmumiem. Lielāku meža īpašumu apsaimniekošana bez šādas sistēmas īsti nav iedomājama, savukārt mazāku mežu īpašnieki šādas sistēmas priekšrocības var izmantot apvienojoties meža īpašnieku apvienībās, kooperatīvos vai nododot savu īpašumu apsaimniekošanā specializētiem meža apsaimniekošanas uzņēmumiem.